Apmeklēt sadaļu

Veselības aprūpes speciālistiem

Sabiedrībai

REAGILA pacientiem ar akūtu šizofrēnijas paasinājumu

  • Kariprazīns (REAGILA® [ES], Vraylar® [ASV]) ir Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) un Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) apstiprinātas zāles, kas ir efektīvas akūtu šizofrēnijas simptomu ārstēšanā.1,2
  • Kariprazīns ir efektīvs agresīvas un naidīgas uzvedības ārstēšanai pacientiem ar akūtas šizofrēnijas simptomiem.3

Šajā sadaļā

Kādēļ uzsākt ārstēšanu ar kariprazīnu?

Kad ir diagnosticēta šizofrēnija, klīnicistiem, pacientiem un ģimenēm ir jāpieņem svarīgs lēmums par ārstēšanos. Gribas teikt, ka simptomi uzlabojas, ja pacienti lieto viņiem izrakstītās zāles kā norādījis ārsts, taču šizofrēnijas gadījumā pacientu nelīdzestība viņiem nozīmētajai terapijai ir augsta (no 20% līdz 56%).4,5 Lai uzlabotu izredzes atveseļoties, pacientiem jānodrošina ārstēšana, kam ir pierādīta efektivitāte, drošums, laba panesamība, kā arī iespējami ērts lietošanas režīms. Atbildes reakcija, panesamība un lietošanas ērtums var uzlabot līdzestību zāļu lietošanai, kas, savukārt var palīdzēt pacientam sekmīgi turpināt ārstēšanos6 un uzlabot ārstēšanas pozitīva rezultāta izredzes.

Ārstēšanas uzsākšanai ar kariprazīnu ir virkne priekšrocību, t.i. spēja efektīvi iedarboties uz dažāda veida slimības izpausmēm gan īstermiņā, gan ilgtermiņā7, negatīvo simptomu mazināšana8, labs kardioloģiskais un metabolais profils9, reti sastopams ķermeņa masas pieaugums9 un sedācija10, kā arī ērta lietošana vienu reizi dienā, neatkarīgi no ēdienreizes.1


Efektivitāte īstermiņā

Karprazīna efektivitāte akūtu šizofrēnijas paasinājumu ārstēšanā pieaugušiem pacientiem ir apstiprināta trīs klīniskos pētījumos ar pozitīvu rezultātu.11-13 Katrs no pētījumiem sastāvēja no medikamentiem brīva perioda (līdz vienai nedēļai), sešu nedēļas dubultaklas terapijas perioda, kam sekoja divu nedēļas drošuma uzraudzības periods; pētījumos tika izvērtētas fiksētas un fiksētas/mainīgas kariprazīna devas no 1,5 mg/d līdz 9 mg/d; lai arī apstiprinātā kariprazīna maksimālā deva 6 mg/dienā.1 Katrā grupā primārais gala rezultāts tika vērtēts pēc Pozitīvo un negatīvo simptomu skalas (PANSS) kopējo punktu skaita izmaiņām pēc sešām terapijas nedēļām pret sākotnējiem rādītājiem; sekundārais gala rezultāts katrā pētījumā tika vērtēts pēc Vispārējo klīnisko simptomu smaguma izvērtēšanas skalas (CGI-S) punktu izmaiņām pēc sešām terapijas nedēļām, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem.11-13

Visos trijos īstermiņa pētījumos apstiprinājās kariprazīna efektivitāte salīdzinājumā ar placebo pieaugušiem pacientiem ar akūtu šizofrēnijas paasinājumu.11-13 Kariprazīna efektivitāte ir salīdzināma ar citiem antipsihotiskajiem medikamentiem, ņemot vērā pēdējā laikā pieaugošo tendenci palielināties placebo efektam.9


1. pētījums11 (ClinicalTrials.gov Identifier: NCT00694707)

1. pētījums bija 2b fāzes, starptautisks, multicentru, nejaušināts, dubultakls, ar placebo un pētāmām zālēm, paralēlo grupu pētījums ar fiksētu devu, kas tika īstenots no 2008. gada jūnija līdz 2009. gada augustam. Pacienti tika pēc nejaušības principa sadalīti četrās grupās vienādās proporcijās (1:1:1:1). Vienas grupas pacienti reizi dienā saņēma placebo (n=151), otra karprazīnu 1,5 mg diennakts devā (n=145), trešā kariprazīnu 3,0 mg diennakts devā (n=147), ceturtā kariprazīnu 4,5 mg diennakts devā (n=148), vai risperidonu 4,0 mg diennakts devā (ietverot jutīguma noteikšanu – izvērtēt to iedarbības samēru ar pētāmām zālēm), n=141).

Kariprazīna izpētes primārais galarezultāts – PANSS kopējo punktu skaita izmaiņas (primārā efektivitāte) un CGI-S punktu skaita izmaiņas (sekundārā efektivitāte) pēc sešām terapijas nedēļām – salīdzinot ar sākotnējo vērtējumu, bija statistiski pārāks par placebo visās kariprazīna dažādo izmantoto devu grupās (1,5, 3, un 4,5 mg/d). Arī pacientu grupā, kas saņēma risperidonu, rezultāti abos efektivitātes parametros uzrādīja nozīmīgu atšķirību salīdzinājumā ar placebo. Atšķirība no placebo iezīmējās jau ārstēšanas sākumposmā ar katru no kariprazīna devām (1.nedēļā kariprazīna 3 un 4,5mg/d, 2.nedēļā kariprazīna 1,5 mg/d devu) un saglabājās līdz pētījuma beigām. Lai arī uzlabojumi salīdzinājumā ar placebo tika novēroti ar mazāko kariprazīna devu (1,5mg/d), lielāks ārstēšanas efekts konstatēts ar augstākām devām (3 un 4,5 mg/d).

1. pētījums: PANSS kopējo punktu skaita izmaiņas pa nedēļām

1. pētījums: PANSS kopējo punktu skaita izmaiņas pa nedēļām1. pētījums: PANSS kopējo punktu skaita izmaiņas pa nedēļām

Atsauce: Adaptēts no Durgam, S. et al. An evaluation of the safety and efficacy of cariprazine in patients with acute exacerbation of schizophrenia: A phase II, randomized clinical trial. Schizophr. Res. 152, 450–457 (2014).11


2. pētījums13 (ClinicalTrials.gov Identifier: NCT01104766)

2. pētījums bija trešās fāzes, multicentru, starptautisks, nejaušināts, dubultakls, ar placebo un pētāmām zālēm, paralēlo grupu pētījums ar fiksētu devu, kas tika īstenots no 2010. gada aprīļa līdz 2011. gada decembrim. Pacienti pēc nejaušības principa bija sadalīti četrās grupās vienādās proporcijās (1:1:1:1). Katra pacientu grupa saņēma reizi dienā ārstēšanu vai nu ar placebo (n=153), vai kariprazīnu 3 mg (n=155), vai kariprazīnu 6 mg (n=157), vai aripiprazolu 10 mg (ietverot jūtīguma noteikšanu – izvērtēt to iedarbības samēru ar pētāmām zālēm, n=152).

PANSS kopējo punktu skaita izmaiņas (primārā efektivitāte) un CGI-S punktu skaita izmaiņas (sekundārā efektivitāte) pēc 6 terapijas nedēļām, salīdzinot ar sākotnējo vērtējumu, katrai kariprazīna devai bija statistiski ticami pārākas par placebo. Arī pacientu grupā, kas saņēma aripiprazolu, rezultāti abos efektivitātes parametros uzrādīja nozīmīgu atšķirību salīdzinājumā ar placebo. Statistiski nozīmīga atšķirība no placebo tika panākta 1.nedēļā grupā, kas dienā saņēma 6 mg kariprazīna un 3.nedēļā grupā, kas dienā saņēma 3 mg kariprazīna, abās grupās efekts saglabājās līdz pētījuma beigām.

2. pētījums: PANSS kopējo punktu skaita izmaiņas pa nedēļām

2. pētījums: PANSS kopējo punktu skaita izmaiņas pa nedēļām2. pētījums: PANSS kopējo punktu skaita izmaiņas pa nedēļām

Atsauce: Adaptēts no Durgam, S. et al. Cariprazine in acute exacerbation of schizophrenia: A fixed-dose, phase 3, randomized, double-blind, placebo- and active-controlled trial. J. Clin. Psychiatry 76, e1574-82 (2015).13


3. pētījums12 (ClinicalTrials.gov Identifier: NCT01104779)

3.pētījums bija trešās fāzes multicentru, daudznacionāls, nejaušināts, dubultakls, placebo kontrolēts paralēlo grupu fiksētas/mainīgas devas pētījums, kas tika veikts no 2010. gada aprīļa līdz 2011. gada decembrim. Pacienti bija pēc nejaušības principa sadalīti grupās vienādās proporcijās (1:1:1), lai saņemtu ārstēšanu reizi dienā ar kariprazīnu 3-6 mg (n=151), kariprazīnu 6-9 mg (n=148), vai placebo (n=147). Kariprazīna devas tika pakāpeniski titrētas pētījuma pirmajās divās nedēļās līdz 3 mg/d (3-6 mg/d grupā) vai līdz 6 mg/d (6-9 mg/d grupā); nepietiekamas atbildes reakcijas gadījumos karipazīna devu varēja palielināt līdz pat maksimāli 6 mg/d (3-6 mg/d grupā) vai 9 mg/d (6-9mg grupā), sākot ar otrās nedēļas beigām. Deva tika saglabāta nemainīga no 3.nedēļas beigām līdz 6.nedēļai.

PANSS kopējo punktu skaita izmaiņas (primārā efektivitāte) un CGI-S punktu skaita izmaiņas (sekundārā efektivitāte) pēc 6. terapijas nedēļām, salīdzinot ar sākotnējo vērtējumu, katrai kariprazīna grupai bija statistiski ticami pārākas par placebo.
Statistiski nozīmīga atšķirība no placebo tika panākta 1.nedēļā kariprazīna 6-9 mg/d grupā un 2.nedēļā 3-6mg/d grupā; statistiski ticama atšķirība abās kariprazīna devu grupās saglabājās līdz pat pētījuma beigām.

3. pētījums: Izmaiņas PANSS kopējo punktu skaitā pa nedēļām

3.pētījums: Izmaiņas PANSS kopējo punktu skaitā pa nedēļām3.pētījums: Izmaiņas PANSS kopējo punktu skaitā pa nedēļām

Atsauce: Adaptēts no Kane, J. M. et al. Efficacy and Safety of Cariprazine in Acute Exacerbation of Schizophrenia: Results from an International, Phase III Clinical Trial. J. Clin. Psychopharmacol. 35, 367–373 (2015).12


Terapija pret naidīgumu

Pacientu ar šizofrēniju agresīvu uzvedību var izraisīt virkne dažādu faktoru, tajā skaitā psihoaktīvu vielu kaitīga pārmērīga lietošana, zāļu neatbilstoša lietošana, nepareiza izturēšanās pret pacientu bērnībā, uzvedības traucējumi un ekonomiska rakstura grūtības.14 Lielākoties pacienti ar šizofrēniju nav agresīvi, taču pastāv risks, ka naidīga vai agresīva uzvedība var attīstīties.15,16 Naidīgums, kuru raksturo aizkaitināmība, dusmas, noliegums vai agresija, nav tas pats, kas vardarbīga uzvedība, taču naidīgumam ir potenciāls eskalēties līdz vardarbībai.17 Šizofrēnijas norisē naidīga un agresīva uzvedība nozīmē slimības sloga palielināšanos, jo pieaug hospitalizācijas nepieciešamība, stigmatizācija, iespējamība pacientam iesaistīties kriminālās situācijās, pieaug fizisku traumu un ievainojumu risks, kas saistīts ar pacienta iesaistīšanos kautiņos vai citās konfliktsituācijās.18 Pacienti ar šizofrēniju, kuru viena no slimības izpausmēm ir naidīgums, varētu būt ieguvēji no terapijas ar atipiskiem antipsihotiskiem medikamentiem.19


Kariprazīna ietekme uz naidīgumu

Tika veikta akūtu šizofrēnijas paasinājumu ārstēšanas ar kariprazīnu trīs klīnisko pētījumu ar pozitīvu rezultātu jau iegūto datu papildus izvērtēšana (post hoc analīze), lai noteiktu kariprazīna (n=1024) efektu, salīdzinājumā ar placebo (n=442), izvērtējot naidīgumu; jau iegūto datu papildus izvērtēšanai kariprazīna devu grupas tika kombinētas (1.5 – 9 mg/d).3 Naidīgums tika vērtēts pēc PANSS naidīguma izvērtēšanas sadaļā (P7) kā izmaiņas no sākotnējā vērtējuma līdz 6.nedēļai, izvērtējot verbālās un neverbālās dusmu un nolieguma izpausmes, tostarp sarkasmu, pasīvi agresīvu uzvedību, verbālus uzbrukumus un aizskarošu uzvedību.20 Punktu skaitu amplitūda bija no 1 (nav naidīguma) līdz 7 (ļoti augsta naidīguma pakāpe, tostarp, izteiktas dusmas, ļoti izteikta nesadarbošanās, fiziski aizskaroša uzvedība).20

PANSS naidīguma izvērtēšanas sadaļā vidējās izmaiņas no sākotnējā rādītāja tika vērtētas kopējā apvienotā pacientu populācijā un apakšgrupās, kuras tika kategorizētas pēc pieaugošā naidīguma, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem: minimāli smagi (vienības punktu skaits ≥2: nav pārliecinošas patoloģijas/normālas uzvedības galēja robeža); viegli smags (vienības punktu skaits ≥3: netieša vai apvaldīta dusmu izpausme komunikācijā, ieskaitot sarkasmu, necieņu, naidīgus izteikumus, reizēm aizkaitinājumu); vidēji smags (vienības punktu skaits ≥4: klaji naidīga attieksme, biežs aizkaitinājums, tiešas dusmu vai nolieguma izpausmes). Lai testētu specifisku kariprazīna iedarbību uz naidīgumu, tika veikts atsevišķs izvērtējums, lai izslēgtu iespējamo rezultātu saistību ar citām slimības izpausmēm vai ārstēšanas rezultātiem, t.i. pozitīvo simptomu izmaiņām vai sedāciju.3

Kopējā apvienotā populācijā izmaiņas, salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem, līdz 6.nedēļai PANSS naidīguma izvērtēšanas sadaļā bija statistiski nozīmīgas par labu kariprazīnam katrā no analīzes punktiem no 1. līdz 6. nedēļai. Pozitīvo simptomu un sedācijas papildus izvērtējums arī apstiprināja, ka kariprazīna iedarbība uz naidīgumu bija daļēji neatkarīga no uzlabojumiem PANSS pozitīvajos simptomos un neatkarīga no sedācijas esamības vai neesamības.3

PANSS naidīguma izvērtēšanas sadaļa: izmaiņas pa nedēļām kopējā apvienotajā pacientu populācijā3

PANSS naidīguma izvērtēšanas sadaļa: izmaiņas pa nēdēļām  kopējā apvienotajā pacientu populācijā3PANSS naidīguma izvērtēšanas sadaļa: izmaiņas pa nēdēļām  kopējā apvienotajā pacientu populācijā3

Atsauce: Adaptēts no Citrome, L., Durgam, S., Lu, K., Ferguson, P. & Laszlovszky, I. The effect of Cariprazine on hostility associated with schizophrenia: Post hoc analyses from 3 randomized controlled trials. J. Clin. Psychiatry 77, 109–115 (2016).3


Naidīguma apakšgrupu rezultāti līdz 6.nedēļai uzrādīja statistiski nozīmīgu atšķirību no placebo, salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem, par labu kariprazīnam katrā no analizētajām naidīguma kohortām. 6.nedēļā varēja novērtēt, ka sākotnēji augstāks naidīguma līmenis ir saistīts ar izteiktākām izmaiņām ārstēšanas laikā. Labākos rezultātus varēja vērot pacientiem, kuri lietoja kariprazīnu un kuru naidīguma rādītājs pētījuma sākumā bija ≥4.3

PANSS naidīguma izvērtēšanas sadaļa: izmaiņas no sākotnējā vērtējuma smaguma pakāpju apakšgrupās3

PANSS naidīguma izvērtēšanas sadaļa: izmaiņas no sākotnējā vērtējuma smaguma pakāpju apakšgrupāsPANSS naidīguma izvērtēšanas sadaļa: izmaiņas no sākotnējā vērtējuma smaguma pakāpju apakšgrupās

Atsauce: Adaptēts no Citrome, L., Durgam, S., Lu, K., Ferguson, P. & Laszlovszky, I. The effect of Cariprazine on hostility associated with schizophrenia: Post hoc analyses from 3 randomized controlled trials. J. Clin. Psychiatry 77, 109–115 (2016).3


Jau iegūto datu papildus izvērtēšana (Post hoc analīze) norāda, ka kariprazīnam var būt specifiska iedarbība uz naidīguma mazināšanu, kas ir neatkarīga no antipsihotiskās iedarbības un sedācijas, un efekts ir izteiktāks pacientiem ar augstāku naidīguma sākotnējo līmeni.3 Kariprazīns var būt laba ārstēšanas izvēle pacientiem ar akūtu šizofrēniju un naidīgu uzvedību.


REAGILA (cariprazinum) ir recepšu medikaments. Pirms izrakstīšanas, lūdzu, iepazīstieties ar pilnu zāļu aprakstu.
Reklāmas devējs: Gedeon Richter Plc. pārstāvniecība Latvijā. Reklāmas izstrādes datums: 2021. gada 25.marts.

Atsauces

  1. Reagila SmPC.
  2. FDA. Vraylar Label. (2017).
  3. Citrome, L., Durgam, S., Lu, K., Ferguson, P. & Laszlovszky, I. The effect of Cariprazine on hostility associated with schizophrenia: Post hoc analyses from 3 randomized controlled trials. J. Clin.
  4. Lacro, J. P., Dunn, L. B., Dolder, C. R., Leckband, S. G. & Jeste, D. V. Prevalence of and risk factors for medication nonadherence in patients with schizophrenia: A comprehensive review of recent literature. J. Clin. Psychiatry 63, 892–909 (2002).
  5. Novick, D. et al. Predictors and clinical consequences of non-adherence with antipsychotic medication in the outpatient treatment of schizophrenia. Psychiatry Res. 176, 109–113 (2010).
  6. Martin, L. R., Williams, S. L., Haskard, K. B. & DiMatteo, M. R. The challenge of patient adherence. Ther Clin Risk Manag. 1, 189–199 (2005).
  7. Durgam, S. et al. Long-term cariprazine treatment for the prevention of relapse in patients with schizophrenia: A randomized, double-blind, placebo-controlled trial. Schizophr. Res. 176, 264–271 (2016).
  8. Németh, G. et al. Cariprazine versus risperidone monotherapy for treatment of predominant negative symptoms in patients with schizophrenia: a randomised, double-blind, controlled trial. Lancet 389, 1103–1113 (2017).
  9. Leucht, S. et al. Sixty years of placebo-controlled antipsychotic drug trials in acute schizophrenia: Systematic review, Bayesian meta-analysis, and meta-regression of efficacy predictors. Am. J. Psychiatry 174, 927–942 (2017).
  10. Citrome, L. Activating and sedating adverse effects of second-generation antipsychotics in the treatment of schizophrenia and major depressive disorder: Absolute risk increase and number needed to harm. J. Clin. Psychopharmacol. 37, 138–147 (2017).
  11. Durgam, S. et al. An evaluation of the safety and efficacy of cariprazine in patients with acute exacerbation of schizophrenia: A phase II, randomized clinical trial. Schizophr. Res. 152, 450–457 (2014).
  12. Kane, J. M. et al. Efficacy and Safety of Cariprazine in Acute Exacerbation of Schizophrenia: Results from an International, Phase III Clinical Trial. J. Clin. Psychopharmacol. 35, 367–373 (2015).
  13. Durgam, S. et al. Cariprazine in acute exacerbation of schizophrenia: A fixed-dose, phase 3, randomized, double-blind, placebo- and active-controlled trial. J. Clin. Psychiatry 76, e1574-82 (2015).
  14. Volavka, J. & Citrome, L. Pathways to aggression in schizophrenia affect results of treatment. Schizophr. Bull. 37, 921–929 (2011).
  15. Volavka, J. et al. Efficacy of antipsychotic drugs against hostility in the European First-Episode Schizophrenia Trial (EUFEST). J. Clin. Psychiatry 72, 955–961 (2011).
  16. Walsh, E., Buchanan, A. & Fahy, T. Violence and schizophrenia: Examining the evidence. Br. J. Psychiatry 180, 490–495 (2002).
  17. Witt, K., van Dorn, R. & Fazel, S. Risk Factors for Violence in Psychosis: Systematic Review and Meta-Regression Analysis of 110 Studies. PLoS One 8, e55942 (2013).
  18. Ahmed, A. O., Hunter, K. M., van Houten, E. G., Monroe, J. M. & Bhat, I. A. Cognition and other targets for the treatment of aggression in people with schizophrenia. Ann Psychiatry Ment Heal. 2, 1004 (2014).
  19. Krakowski, M. I., Czobor, P., Citrome, L., Bark, N. & Cooper, T. B. Atypical antipsychotic agents in the treatment of violent patients with schizophrenia and schizoaffective disorder. Arch. Gen. Psychiatry 63, 622–629 (2006).
  20. Kay, S. R. Positive and negative syndromes in schizophrenia: Assessment and research. (Psychology Press, 1991).

CNS Drugs

Cariprazine: A review in schizophrenia.
Garnock-Jones KP.
CNS Drugs 2017; 31(6):513-525.
“6 nedēļu 2b. un 3. fāzes pētījumos kariprazīns bija ievērojami efektīvāks par placebo, uzlabojot šizofrēnijas simptomus, tostarp uzlabojot Pozitīvo un negatīvo simptomu skalas PANSS kopējo punktu skaitu… Kariprazīns ir vērtīgs papildinājums zāļu klāstā šizofrēnijas ārstēšanai…”
Login to Unlock

ILGTERMIŅA IEGUVUMI NO REAGILAILGTERMIŅA IEGUVUMI NO REAGILA

Atipiskajiem antipsihotiskajiem medikamentiem ir jānodrošina efektivitāte visas slimības laikā. Atkārtota slimības paasinājuma laikā piedzīvotais akūtais psihotAtipiskajiem antipsihotiskajiem medikamentiem ir jānodrošina efektivitāte visas slimības laikā. Atkārtota slimības paasinājuma laikā piedzīvotais akūtais psihot

vēl…
Login to Unlock

REAGILA KONTROLĒ NEGATĪVOS SIMPTOMUSREAGILA KONTROLĒ NEGATĪVOS SIMPTOMUS

Šizofrēnijas negatīvie simptomi var izpausties kā primārie simptomi, kas ir šizofrēnijas patofizioloģijas pamatā, vai arī kā sekundārie simptomi, kas saistīti aŠizofrēnijas negatīvie simptomi var izpausties kā primārie simptomi, kas ir šizofrēnijas patofizioloģijas pamatā, vai arī kā sekundārie simptomi, kas saistīti a

vēl…
Showing 0 result(s).
Please log in to see 0 more result(s).