Piedāvājam Jums profesora Māra Taubes¹ aprakstītā klīniskā gadījuma par pacientu, kas slimo ar šizofrēniju, kopsavilkumu. Tas 2021.gada nogalē bija publicēts žurnālā Frontiers in Psychiatry. Profesors Taube skaidro, kā terapija ar kariprazīnu palīdzēja sasniegt vēlamo uzlabojumu.

Publikācijā aprakstīts gadījums par 50 gadus vecu vīrieti, kam diagnosticēta paranoīda šizofrēnija un kurš tika hospitalizēts pēc akūtas psihotiskas epizodes, ko pavada psihomotors uzbudinājums.

Ārstēšana tika uzsākta ar haloperidolu intramuskulāri 7,5 mg dienā, un dažas dienas vēlāk tika pievienots olanzapīns 5 mg dienā. Neskatoties uz uzlabošanos, pacienta 31 dienu ilgā hospitalizācijas perioda beigās, psihotiskie simptomi netika pilnībā novērsti, vienlaicīgi turpināja progresēt negatīvie simptomi – apātija, motivācijas trūkums, asocialitāte, emocionāls blāvums, bija zems enerģijas līmenis.

Pēc izrakstīšanās no stacionāra traucējošas kļuva antipsihotisko zāļu izraisītās blakusparādības, tostarp akūta distonija, parkinsonisms, dizartrija un akatīzija. Tās bija par iemeslu pacienta atkārtotai hospitalizācijai. Haloperidolu un olanzapīnu pārtrauca lietot, un tā vietā tika nozīmēts kariprazīns 6 mg dienā un 3,75 mg klozapīns vakarā. Pēc zāļu blakusparādību izzušanas klozapīna lietošana tika pārtraukta, pacientam turpinot lietot 6 mg kariprazīna dienā monoterapijā.

Pēc izrakstīšanās no slimnīcas pacients varēja atgriezties darbā, un kariprazīna deva tika pakāpeniski samazināta līdz uzturošai devai 3 mg dienā. Viņa stāvoklis saglabājas stabils, gada laikā pilnībā ir atgūtas ierastās funkcionēšanas spējas, izzuduši šizofrēnijas pozitīvie un negatīvie simptomi. Vienīgais simptoms, kas ir viegli klātesošs, ir emocionālais blāvums.

Šis gadījums ir vēl viens lielisks piemērs kariprazīna lietošanas lietderībai dažādos slimības posmos, dažādu simptomu gadījumā. Kariprazīns var būt optimāla ārstēšanas izvēle pacientiem pirmās psihozes epizodes laikā, kā arī kā uzturošā terapija. Papildus pozitīvo simptomu mazināšanai, kariprazīns mazināja arī negatīvos simptomus, kā arī dažādus motoriskos simptomus, piemēram, dizartriju, parkinsonismu un akūtu distoniju.